27. aprīlī Riebiņu novada Kastīrē rīkotā Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda, Riebiņu novada domes un Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras diskusija „Ekonomiskās aktivitātes atbalsta instrumenti Riebiņu novadā” atklāja, ka esošā likumdošana un piedāvātie finanšu atbalsta instrumenti uzņēmējdarbībai reāli neveicina ekonomikas attīstību novadā. Diskusijas dalībnieki atzina, ka ir nepieciešamas gan izmaiņas likumdošanā un dažādos normatīvajos aktos, padarot tos labvēlīgākus uzņēmīgajiem cilvēkiem, gan arī jāattīsta sadarbība starp vietējiem uzņēmējiem, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, jo atbalstot viens otru, kopīgi tiktu sekmēta vietējā attīstība.

 

Diskusijā piedalījās Riebiņu novada uzņēmēji, pašvaldības un tās iestāžu darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī dažādu valsts un citu institūciju pārstāvji, kuru darbība saistīta ar uzņēmējdarbības vides veidošanu un atbalsta sniegšanu. Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Ilmārs Meluškāns diskusijas sākumā uzsvēra, ka novada ļaudis nesēž rokas klēpī salikuši, bet cenšas darboties, un novadā ir gan aktīvi uzņēmēji, gan rosīga pašvaldība, kas savu iespēju robežās cenšas atbalstīt vietējās aktivitātes un iesaistīties ES fondu apguvē. Riebiņu novada domes izpilddirektors Āris Elsts norādīja, ka novada domē ir izveidotas struktūrvienības, kuru uzdevums ir nodrošināt atbalstu tiem, kas attīsta uzņēmējdarbību, taču pašvaldības iespējas atbalstīt vietējos uzņēmējus ir ierobežotas.

 

Savukārt Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar situāciju reģionā kopumā un atzina, ka šobrīd Latgalē ir augstākie bezdarba rādītāji Latvijā. Neskatoties uz to, ka ir pieejams struktūrfondu atbalsts, to izmantošanas ietekmē reāli veidojas vēl krasākas atšķirības starp Latvijas reģioniem. Pārskatu par dažādām uzņēmējdarbības atbalsta iespējām novados sniedza Biznesa un finanšu pētniecības centra direktors Andris Nārtiņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Ilze Skrebele - Stikāne un Vides ministrijas pārstāve Ilze Krēmere. Bet Daugavpils universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta vadītāja Irina Gorkina pastāstīja par zinātnieku un uzņēmēju sadarbības iespējām un jaunām ierosmēm, kas uzsāktas kaimiņos – Aglonas novadā.

 

Pasākuma otrajā daļā notika atklāta un skarba diskusija par uzņēmējdarbības vidi un reālajām iespējām attīstīt jaunu uzņēmējdarbību novadā. Kā uzsvēra vairāki diskusijas dalībnieki, uzņēmēji šobrīd darbojas „izdzīvošanas režīmā”. Novadā uzņēmējdarbība saistīta galvenokārt ar lauksaimniecību. Darbojas 18 SIA, 5 individuālie komersanti un 21 zemnieku saimniecība, bet kopumā novadā ir 3939 saimniecības. Riebiņu novadā, kur 48% no visas novada teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, būtiski ir veidot labvēlīgus nosacījumus lauksaimniecības attīstībai.

 

Diskusijas gaitā izkristalizējās divas lielas problēmu grupas. Pirmā problēmu grupa ir saistīta ar valstī pastāvošo likumdošanu un visdažādākajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē lauksaimniecības produkcijas ražošanu un uzņēmējdarbību laukos. Diskusijas dalībnieki, minot konkrētus piemērus, atzina, ka realitātē likumdošana, normatīvie akti un nodokļu politika nevis sekmē, bet traucē lauku uzņēmējdarbības attīstību. „Mēs esam nostādīti daudz nelabvēlīgākos apstākļos kā lauksaimnieki citās ES dalībvalstīs un līdz ar to mūsu produkcija, lai arī ir kvalitatīvāka, nevar cenas ziņā konkurēt”, atzīmēja diskusijas dalībnieki, secinot, ka kopumā tas ir jautājums, kuru vajadzēs risināt rudenī. Arī pastāvošā iepirkumu kārtība šobrīd bieži vien nedod iespējas izvēlēties vietējo produkciju un pakalpojumu sniedzējus.

 

Otra problēmu grupa saistīta ar sadarbības un kooperācijas trūkumu, kā arī produkcijas noieta tirgus meklēšanu. Uz jautājumu, vai vairākas zemnieku saimniecības būtu gatavas veidot kādu kooperatīvu vai citādāk sadarboties, lai kopīgi realizētu saražoto produkciju, apstiprinoša atbilde neatskanēja. Arī pašvaldībai šobrīd nav iespēju palīdzēt atrast produkcijas noieta tirgus. Bez tam diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka ne visas vietējās iespējas tiek izmantotas. Piemēram, Riebiņu novadā dažādu iemeslu dēļ netiek izmantots esošais potenciāls tūrisma attīstībai.

 

Diskusijas rezultātu rūpīga analīze vēl tiek veikta un konkrēti secinājumi un priekšlikumi tiks sagatavoti, kopīgi apspriesti un publicēti.

 

A. Nātrinš pēc diskusijas norādīja: „Viens no pārrunātajiem jautājumiem bija Nacionālā mantojuma produkta likumdošanas izveides lietderība. Diskusijas dalībnieki atbalstīja viedokli, ka novadā tradicionāli gatavoto ēdienu, dzērienu un tautas mantojuma izstrādājumu, piemēram, lauku alus, pēc īpašas receptūras ceptas rudzu maizes vai cimdu ar tradicionālajiem ornamentiem – izgatavošana varētu kļūt par  mikrouzņēmējdarbības nišu. To uztvēru kā pamudinājumu arī turpmāk iesaistīties aktivitātēs, lai līdzīgi kā Lietuvā, kur tas ir izdarīts jau pirms diviem gadiem, šāds likums tiktu pieņemts arī Latvijā. Ieguvumi būtu vairāki un vienlīdz nozīmīgi – gan tradīciju saglabāšana, gan komercdarbības niša, kas organiski izriet no tradicionālā dzīves veida. Tā rezultātā būtu vairāk pārtikušu ģimeņu un mazāka motivācija doties darba meklējumos uz Īriju vai Angliju.”

 

Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda direktore Inta Paeglīte atzīmēja: „Vēlos pateikties diskusijas dalībniekiem par to, ka viņi bija aktīvi un ļoti patiesi. Fonds jau vairākus gadus atbalsta projektus, kas veicina vietējo sadarbību – kopienu iniciatīvas, kurās iesaistās nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un uzņēmēji Latvijas reģionos. Kā pierādījuši vairāk kā 160 fonda atbalstītie projekti, kopā var risināt vietējiem iedzīvotājiem svarīgus sociālos jautājumus, veselības aprūpes un izglītības jautājumu, bet šī kopīgā darbošanās var būt vērsta arī uz vietējās ekonomiskās attīstības veicināšanu. Diskusija uzskatāmi parādīja problēmu smagumu un sarežģītību un ir ļoti nopietna darba sākums.”

 

 

Inta Paeglīte

Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda direktore

Tālr. 26820775

e-pasts: inta.paeglite@iniciativa.lv