Ir deviņi no rīta. Zālē skan mūzika un smaidīgas dāmas košos krekliņos ķeras pie vingrošanas rīkiem. Vadītāja uzmundrina sparīgās vingrotājas, skan smiekli, draudzīgi padomi.

Šāda aina paveras vērotājam no malas, kurš pirmo reizi skata Nīcas novada pensionāru vingrošanas nodarbību. Nīcenieces teica, ka ir ļoti priecīgas par iespēju izkustēties draudzīgā pulciņā. Pirms pāris gadiem jau notikušas vingrošanas nodarbības, taču pēc tam radušās grūtības atrast vadītāju.

Pēc Nīcas pensionāru biedrības „Ziedēt arī atvasarā” īstenotā projekta „Vesels un sprauns, lai ilgi zied jauns”, ko finansiāli atbalsta Kopienu iniciatīvu fonds un novada pašvaldība, radusies iespēja atkal atsākt nodarbības. Nīcenieces martā tikušas pie bumbām, hantelēm, nūjām, elastīgām lentēm, paklājiņiem, stāsta pensionāru biedrības vadītāja Anna Mūrēna. Lai inventāru pēc nodarbībām varētu glīti novietot, biedrības telpās ierīkots ērts skapis, sakārtota ventilācijas sistēma un pievienots ūdensvads. Gan vingrošanas, gan deju nodarbībās noder jaunais mūzikas centrs, ar jauno fotoaparātu var iemūžināt visas aktivitātes, priecājas A.Mūrēna.

Sākumā nīcenieces vingrošanā ievadījusi metodiķe, bet trešdien pirmo reizi nodarbību vadīja mājiniece Valda Šķilvalte. Nodarbībās vingrotājas cita citu iedrošina, dalās pieredzē, kā saglabāt kustību prieku. Marija demonstrēja, kā viņa pirms piecelšanās no gultas izmasē savu ķermeni, lai organismā darbotos katra šūniņa. Viņa ieteica kolēģēm arī televīzijas raidījumus, kuros var daudz uzzināt par veselīgu dzīvesveidu.

Visas kā viena vingrotājas apgalvo, ka no kopīgās darbošanās gūst prieku. Daudzas pulcējas arī uz kopīgu dziedāšanu, dejošanu, adīšanu un citām patīkamām nodarbēm. Vecākā vingrotāju grupas dalībniece svinēs 76 gadu jubileju, bet jaunākajai ir 59 gadi.

Lauciniecēm gan netrūkst ikdienišķu darbu, kur vajadzīga fiziska piepūle – viņas rosās dārzā, uz lauka, kūtī, piepelnās ar puķu audzēšanu un tirgošanu. Taču tie ir citi darbi un citas kustības, kas bieži vien ir pārāk vienveidīgas, spriež nīcenieces.

Aija ikdienā staigājot ar grozu vienā un spaini otrā rokā. Vingrošana tomēr esot kaut kas cits, možums pēc tās esot lielāks nekā no rīta kafijas. Vīrs viņu pat mudinājis iesaistīties nodarbībās, jo arī pats ir liels fizisko aktivitāšu cienītājs. „Vingrojot draudzīgā pulciņā, es atpūšos,” neslēpj Aija.

Velga parasti rušinās pa dārzu vienatnē, savukārt vingrošana draudzīgā bariņā dodot stimulu. Irēnai un Ievai uz nodarbībām jāmēro diezgan tāls ceļš, taču viņas ne tikai vingrojot. Bet arī dziedot un dejojot. Kustības un kopā sanākšana ļauj uzturēt možu garu. Ieva teic – pat kaķītis un sunītis vispirms izstaipās, arī cilvēkam regulāri savs ķermenis jāizkustina, lai varētu doties ikdienas gaitās.

Ģimenes locekļi nevienai no grupas dalībniecēm neiebilstot pret dažādajām aktivitātēm – dzīvesbiedri, bērni un mazbērni viņas atbalstot, jo arī pašiem ir labāka sajūta, ja mājās atgriežas dzīvespriecīgs cilvēks, nevis īgna ome, atzīst A.Mūrēna.

 

Iluta Dreimane,

Publicēts „Kursas Laiks” 2010. gada 23. aprīlī