Septembra vidū kopā ar Ināru Teterevu un viņas palīgiem devāmies uz Talsiem, kur noslēdzām līgumu par akcijas „Palīdzēsim māmiņai” un programmas „Veselībai un dzīvotpriekam” turpinājumu un apraudzījām Ģimeņu un bērnu attīstības centru „Brīnumiņš”, Talsu pensionāru biedrību, kā arī Talsu novada fondu.

 

Mūsu viesošanās deviņu pakalnu pilsētā sākas Talsu novada domē, kur ne tikai parakstām līgumu, bet arī noklausāmies pašvaldības cilvēku stāstījumu par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Daudzās aktivitātes un sadarbības formas liecina par to, ka pašvaldība labi izprot nevalstisko organizāciju lomu vietējā sabiedrībā. Būtisks nopelns tajā ir Talsu novadu fondam. Talsos ir izveidotas vairākas atbalsta struktūras, kas nevalstiskajām organizācijām palīdz attīstīties un izmantot dažādās tām pieejamās iespējas. Noklausoties šo stāstījumu, kļūst skaidrs, kāpēc Talsu nevalstiskās organizācijas ir tik stipras. Ārēja izpausme ir arī fakts, ka gan akcijā „Palīdzēsim māmiņai”, gan programmā „Veselībai un dzīvespriekam” atbalstu saņēma divas organizācijas no Talsiem.

 

 

Nākamā mūsu viesošanās vieta ir Ģimeņu un bērnu attīstības centrs „Brīnumiņš”, kur trešdienas rītā, kad tur ierodamies, valda diezgan liels klusums. Mantas skaisti sakārtotas rindās gaida savus draugus – bērnus. Centra vadītāja Agnese Kviese stāsta, kā centrs pamazām attīstījies. Viss sācies ar to, ka, gaidot pirmo bērniņu, viņa sev uzdevusi jautājumu: „Ko es darīšu, kad būšu bērna kopšanas atvaļinājumā?” Sākumā pie luterāņu draudzes tikušās dažas mammas ar bēbjiem. Pamazām kopīgi rīkoto aktivitāšu kļuvis arvien vairāk - nometnes, nodarbības, mācības, rehabilitācija un vienkārši jauki kopā pavadīts laiks. Tagad centrs ir izveidojies par vietu, kur sievietes var nākt no brīža, kad ir ieņēmušas bērniņu, un pēc dzemdībām jau trešajā mēnesī turpināt mācīties būt par labām mammām. Vide ir skaista un patīkama. Speciālas terapijas nodarbības ir arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Savu stāstījumu Agnese Kviese noslēdz, mums dodot iespēju noklausīties „Brīnumiņa” himnu, kas – izrādās – ir maza bērna aizkustinoša lūgšana par vecākiem, draudzi, centru, citiem bērniem slimnīcā un valsti kopumā. Tas ir emocionāls pārdzīvojums visiem klātesošajiem.

 

 

Kad dodamies projām, iepriekš tukšā autostāvvieta pie „Brīnumiņa” mājas piepildījusies ar automašīnām. Tas pirmajā brīdī pārsteidz, bet tad atceramies, ka Agnese Kviese iepriekš teica, ka pēc pulksten 13 uz nodarbību ieradīsies māmiņas. Un tik tiešām – rosība sit augstu vilni.

 

Otrā organizācija, pie kuras viesojamies, ir Talsu pensionāru biedrība, kas apmetusies pilsētas centrā kādā plašā pirmā stāva dzīvoklī. Biedrības telpas prasmīgi izmantotas. Vienā pie sienas tējas zāļu kluba „Melisa” uzskates līdzekļi, bet stūrī trenažieris tiem, kas grib pasportot brīvajos brīžos. Otrā telpā iekārtojies Dienas centrs, kur Talsu pensionāri jebkurā brīdī var noteikt cukura līmeni asinīs, palasīt jaunāko presi un tāpat vien aprunāties. Trešajā – visplašākajā – Siera cienītāju klubiņš „Pikantais kumosiņš” todien mums ir uzklājis skaistu un smaržīgu pusdienu galdu, bet pie sienām izkārtota fotogrāfiju un šūšanas klubiņa „Praktiskā latviete” darbu izstāde. Šī ir vieta, kur ikdienā norisinās dažādas daudzo biedrības klubiņu nodarbības. Ceturtajā telpā ir visādas saimnieciskas un biroja lietas. Biedrības vadītājs Antons Kivlenieks stāsta, ka kopā viņu organizācijā darbojas 17 klubi. Tie visi ir izveidojušies tāpēc, ka cilvēkiem ir bijušas kopīgas intereses un vēlme darboties. Neviens no tiem nav veidots „no augšas”.

 

 

Jautāts par populārākajiem, viņš piemin zolītes spēles entuziastu klubu „Pīķa dāma”, kas rīko 24 sacensības gadā un kurā iesaistījušās pat vairākas sievas no novada. Tāpat populārs ir tūrisma klubs, kura dalībnieki regulāri dodas kopīgās ekskursijās. Rokdarbnieču klubs „Pūra lāde” un daudzi citi. Tagad briest 18. klubs. Antons Kivlenieks: „Izrādās arī vecumā gribas uzdancot. Tad nu viņi tagad meklē vadītāju, un tiklīdz atradīs, tā astoņpadsmitais klubs tiks atvērts.” Noorganizēt, lai katram klubiņam ir pieejamas telpas, kur darboties, vien ir paliels darbs. Daļa pulcējas biedrības telpās, daļa izmanto Talsu sporta centru. Ilgu laiku biedrībā varēja saņemt arī jurista konsultāciju, kas, risinot īpašumu un mantojumu jautājumus, biedriem bija ļoti nozīmīgi.  Antons Kivlenieks norāda, ka lielā rosība biedrībā ir ilgstoša darba rezultāts: „Svarīgi, lai cilvēki nāk un redz, ka te ir labi, ir ko darīt.”

 

Ināra Tetereva, to noklausījusies, ar neviltotu interesi jautā: „Kur jūs smeļat tādu dzīvesprieku?” Atbilde pārsteidz: „Nevajag pazaudēt! Tas, kam tas ir, nedrīkst to zaudēt!” Vēlāk sarunā Kivlenieks atzīst, ka galvenā visu aktivitāšu doma ir neļaut cilvēkiem nogrimt grūtsirdībā, depresijā pēc tam, kad ir aizgājuši pensijā. Tiem 2500 pensionāriem, kas dzīvo Talsos, tik tiešām ir plašas iespējas iesaistīties un grūtsirdībai neļauties. Arī pārējās kundzes no Talsu pensionāru biedrības iesaistās sarunā, apliecinādamas patiesu dzīves sparu.

 

Promejot uz plaukta pamanām no auduma uzdarinātu vārnu ar baltu bereti knābī. Kad par to apjautājamies, izrādās, to ir veidojuši kluba „Fantāzija” biedri un tā nav nekāda berete, kas vārnai mutē, bet siers!