Vecumdienas var pavadīt ļoti dažādi. Kurzemes puses pensionāri, kas apvienojušies biedrībās, demonstrē krāšņu dzīvesprieku. Mājās, kuru iegādē un atjaunošanā savu roku ir pielicis Karalienes Juliānas fonds un pēc tam arī LKIF, dzīvība tik tiešām kūsā.

 

„Pie Kuldīgas pensionāriem dzīvība kā ministrijā,” smiedamās saka KIF projektu vadītāja Ieva, kad esam iebraukuši apciemot organizāciju. Parastā darba dienā mūs sagaida pulciņš aktīvāko Kuldīgas pensionāru biedrības „Rumbiņa” biedru. Četras dienas nedēļā biedrības mājā vienmēr ir kāds uz vietas, bet uz pēdējo balli pat atnācis rekordliels skaitlis – 104 cilvēki. Danči sākušies dienas vidū un līdz pl. 21 nav beigušies, neskatoties uz to, ka televīzijā rādīta Latvijas hokejistu spēle. Sākoties vasarai, biedrības aktivitātes nedaudz norims, jo pensionāri vairāk dzīvosies pa saviem dārziņiem. Bet rudens un ziemas sezonā balles ir notikušas un nākošā sezonā arī notiks pat divreiz mēnesī. Šai sezonā gan būs vēl viens liels pasākums – 31.jūlija ieplānots Alsungas, Skrundas un Kuldīgas pensionāru saiets „Par spīti grūtiem laikiem”. Kad biedri sāk runāt par to, tad balsis sāk skanēt skaļāk, tajās jūtams patīkams satraukums: nu tik būs, nu tik būs!

 

Kā organizācija iegūst līdzekļus savu administratīvo izdevumu segšanai? Pirmkārt, ienākumus gūst no telpu iznomāšanas. Glīti iekārtotajā zālē notiek jubilejas, kāzas, bēres, tostarp arī čigānu kāzas. Citās mazākās telpās vietu rod dažādi semināri. Vienā telpa ir masiera kabinets, kur neredzīgs, bet talantīgs puisis sniedz pakalpojumus gan biedrības cilvēkiem, gan citiem kuldīdzniekiem. Biedrības mājiņā ir ierīkota pirts, kur biedri var izkarsēties par 1,5 latu, bet pārējiem šis prieks ir pieejams par 2 latiem. Tupat var izmazgāt arī veļu. Biedriem tas maksā 1 latu, pārējiem – 1,5 latus. Biedrība raksta dažādus projektus. LEADER+ programmā ir izdevies piesaistīt līdzekļus skaistu skatuves aizkaru šūdināšanai.

 

„Rumbiņā” izveidojušies divi ansambļi, četri deju kolektīvi, savs teātrītis. Biedrība sasēžas autobusā un brauc ar plašu programmu pie draudzīgām organizācijām. Tuvākajā laikā ceļš vedīs uz Talsiem, bet draugos ir arī ar citām pensionāru organizācijām. Par piedalīšanos nodarbībās jāmaksā tikai 50 santīmi. Tiesa, ja iet uz trīs dažādām nodarbībām nedēļā, tad 1,5 Ls salasās. Tomēr „labāk šo naudu notērēt tā, nekā iet pie ārsta un uz aptieku,” skaidro biedrības sievas.

 

Pavisam drīz „Rumbiņa” dosies ekskursijā uz Lietuvu. Tas būs pirmais divu dienu izbraukums. 50 autobusa vietas ātri vien aizpildījušās. Ekskursijas cena ir tikai 15 lati, tai skaitā arī gida pakalpojumi. „Tas nav dārgi,” saka biedrības cilvēki. „Tie, kas brauc, nekad nesaka, ka viņiem nav naudas. Nākamā dienā mazāk apēd, sakrāj naudiņu un ir priecīgi. Bet tie, kas ir čīkstētāji un kuriem nekad nav naudas, tiem nekas arī nepatīk,” atzīst „Rumbiņas” pensionāri.

 

 

 

Saldus pilsētas pensionāru biedrība neatpaliek no kuldīdzniekiem. Arī viņu skaistajā mājā dzīvība kūsāt kūsā. Mūsu ciemošanās brīdī vienā no augšstāva telpām notiek vingrošanas nodarbība, uz kuru sanācis pulciņš dāmu. Citā telpā turpat blakus skaistā rindā saliktas gozējas košas cepures, acīmredzot gaidot to brīdi, kad valkātājas uzstāsies ar Eiropas deju programmu. Pirmā stāvā var strādāt pie datoriem. Tajā pašā mājā vietu atradusi frizētava. Cilvēki ienāk, pasēž, aprunājas un aiziet savās gaitās. Pagalma pusē iekopts glīts puķu dārziņš un noasfaltēts stāvlaukums. Pirms pāris gadiem par saviem un piesaistītajiem (t.sk. arī no LKIF) līdzekļiem biedrība uzcēla otro stāvu, tādējādi paverot plašākas iespējas dažādām aktivitātēm.

 

Nesen par LEADER+ programmas projekta līdzekļiem iegādāts projektors un ekrāns, kuru LKIF rīkotās diskusijas „Kā ģimenes un skolas sadarbība var uzlabot bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējas” vajadzībām kopīgi izsaiņojām un uzstādījām pirmo reizi. Mazajā virtuvītē cienājāmies ar kafiju un izjautājām biedrības aktīvākās kundzes, dzīvespriecīgas un krāšņas.

 

Kas tad pie Saldus pensionāriem jauns? Viņas stāsta, ka nupat par LEADER+ projekta līdzekļiem pabeiguši remontēt pēdējās trīs augšstāva istabiņas un priekštelpu, nopirkuši televizoru, veļas mašīnu, kasešu atskaņotāju un Eiropas deju ansambļa dalībniecēm tērpus. Finansējums bijis liels – 10 000 lati. Ne bez lepnuma ilggadējā biedrības vadītāja (tagad šo amatu ir uzņēmies Aivars Līpiņš) Franciska Slucka piebilst: „Bet dabūjām arī lielu šim projektam nepieciešamo 10% līdzfinansējumu – 1000 latus.” Pie tā tikuši, pateicoties sabiedriskā labuma statusam. Cilvēki ziedojuši biedrībai un saņēmuši nodokļu atlaidi. Bet biedrība tādā veidā tikusi pie projektam vajadzīgā līdzfinansējuma un rezultātā arī pie biedrības darbības paplašināšanai nepieciešamo lietu iegādes.

 

Biedrībā aktīvi darbojas 50 pensionāri, bet kopumā ir 120 dalībnieki. Biedrība sadarbojas arī ar novada pašpārvaldi. Ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru biedrība veic pensionāru apzināšanu pilsētā. Pašvaldība dod piekļuvi datu bāzei un biedrība apmeklē vecos, īpaši vientuļos, cilvēkus, lai uzzinātu par viņu vajadzībām un šo informāciju nodotu tālāk Sociālajam dienestam. Savukārt pašvaldība biedrībai par šo pakalpojumu nodrošina mājas apsaimniekošanas līdzekļus.

 

Vēl Saldus pensionāri aktīvi brauc dažādās ekskursijās, apmeklē teātri. Biedrības telpās regulāri notiek vingrošanas nodarbības, darbojas Eiropas deju ansamblis, var nākt dziedāt, tāpat arī izmazgāt veļu un ieiet dušā. Biedrība nodarbojas arī ar pensionāriem un invalīdiem nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu sagādi.

 

Jautātas, vai bez grūtībām satiek savā starpā, pensionāres saka: „Ir jau tā, ka reizēm izstrīdamies, bet tad atkal salabstam. Ja kāds jūtas aizvainots, tad jāaiziet pie viņa uz mājām, jāaprunājas un tad jau viss ir labi.”

 

 

Ingrīda Puce